vai man jāgriezas pie uzticības personas vai pie darbinieku paziņojumu kanāla ar manu sūdzību

Uzticības persona uzvedības jautājumos, ziņošanas kanāls pārkāpumiem

Uzticības persona vairumā gadījumu ir pirmā vieta personīgiem jautājumiem: mobingam, intimidācijai, diskriminēšanai vai cita veida nevēlamam uzvedībai, kas skar atsevišķu darbinieku. Ziņošanas kanāls ir paredzēts ziņošanai par pārkāpumiem organizācijā — jautājumiem, kas skar plašāku interesi, piemēram, krāpšanu, veselības apdraudējumu vai likumu un noteikumu pārkāpumiem. Sūdzība par mobingu izdarošu vadītāju tāpēc drīzāk jāiesniedz uzticības personai, bet aizdomu par, piemēram, finanšu krāpšanu drīzāk jāiesniedz ziņošanas kanālam. Praksē šie divi dažkārt pārklājas: nevēlams uzvedums var, ja tas ir sistēmisks un skar organizācijas politiku, tikt uzskatīts arī par pārkāpumu. Kas šaubās, var vērsties pie abiem — uzticības persona un ziņošanas kanāls parasti norāda tālāk, ja jautājums labāk pieder pie otra.

Darbiniekam, kurš domā, kur viņam jāvēršas, atšķirība ir galvenokārt praktiski: vai tas attiecas uz to, kā kāds jūtas traktēts, vai uz kaut ko, kas skar organizāciju kopumā. Kur darbinieks var ziņot par nevēlamo uzvedības veidu? skaļāk aplūko šo pirmo ceļu, un kurš konkrēti saskaras ar mobingu vai intimidāciju, papildinformāciju atrod caur kolēģis ir tiek ņikots vai intimidēts, kur viņš to var paziņot. Abi kanāli var pastāvēt blakus viens otram vienā organizācijā, katrs ar savu procedūru un pamatojumu.

Divi atsevišķi likumdevuma virzieni

Šī atšķirība izriet no diviem atšķirīgiem regulējumiem, kas darbojas neatkarīgi viens no otra. Darba drošības un veselības likuma 3. pants uzliek darba devējiem pienākumu izstrādāt politiku psihosociālo darba slodžu, tostarp nevēlama uzvedības, novēršanai — uzticības persona ir bieži izmantots instruments, un likumprojekts 35592 pie Pirmās Kameras attiecas uz šīs funkcijas obligātu nozīmēšanu. Vairāk par tās statusu atrodams Vai uzticības kontaktpersona ir obligāta?. Ziņošanas kanāls par pārkāpumiem izriet no Alērta (whistleblower) aizsardzības likuma, kurš nosaka atsevišķus noteikumus procedūrai, termiņiem un ziņotāja aizsardzībai. Tāpēc tie ir divi atsevišķi likumdevuma virzieni, ar savu mērķi un savu ietvaru.