Kurš drīkst zināt, kurš ir paziņojumu iesniedzis?

Identitāte paliek neliela apstrādes personāla grupā

Paziņotāja identitāte principā ir zināma tikai personai, kas saņem un apstrādā paziņojumu: norīkotajam darbiniekam vai mazai komandai organizācijā. Ārpus šīs grupas identitāte netiek izpausta — nevis vadošajam vadītājam, nevis kolēģiem, nevis personai, par kuru ir paziņojums —, ja vien paziņotājs tam pats skaidri nepiekrīt vai nepastāv likumīgs pienākums informāciju dalīties, piemēram, kriminālpārbaudei. Šis konfidencialitātes pienākums attiecas uz visiem, kas ir iesaistīti apstrādē, pat ja šī persona nav gala atbildīgā.

Šis princips attiecas gan uz Nīderlandi, gan uz Vāciju, jo abas valstis ir transponējušas Eiropas ziņotāju direktīvu nacionālajā normatīvajā aktā. Praktiski šai aizsardzībai piešķirstas svarīgums atšķiras: Vācijā konfidencialitātes pārkāpumam par paziņotāja identitāti ir paredzīta naudas sods apmērā, kas norādīts pašā likumā, kā viens no smagākajiem pārkāpumiem līdzās represālijām un paziņojuma kavēšanai. Nīderlandē Ziņotāju birojs pašlaik nav tiesīgs to sodīt, taču paziņotāja identitātes neaizsardzība ir viens no trim pamatiem, uz kuriem paredzēts nākotnes soda tiesības.

Direktīvas 16. panta pienākums nodrošināt konfidencialitāti

Paziņotāja identitātes konfidencialitātes pienākums izriet no Direktīvas (ES) 2019/1937 16. panta, kas Nīderlandē ir transponēts likumā par ziņotāju aizsardzību un Vācijā — Hinweisgeberschutzgesetz. Abi likumi tādējādi seko vienam un tam pašam Eiropas pamatam ar pašu uzraudzības pienākuma izpildi: Nīderlandē soda tiesības vēl tiek sagatavotas likumdošanā, Vācijā konfidencialitātes pārkāpuma sods jau ir iekļauts § 40 HinSchG.