paziņojums attiecas uz direktora darbību, kurš to apstrādā

Ziņojumā par direktoru kādu citu personu izskata lietu

Ziņojums par direktora rīcību pašu nenonāk pie direktora, pat ja viņš parasti ir norīkots apstrādātājs. Iekšējā ziņošanas procedūra jāparedz objektīvai personai vai nodaļai, kas izskata ziņojumus, un tā objektivitāte ir tieši iemesls, kāpēc ziņojums par savu vadību nonāk citā ceļā. Praksē tas nozīmē, ka apstrādātāja loma tiek uzdota kādam citam organizācijas darbiniekam vai ārējai pusei, kas ir norīkota šādu situāciju gadījumiem — piemēram, komisāram, uzraudzības padomes loceklim, atbilstības specialistam, kurš neziņo direktoram, vai ārējam uzticības personai. Kurš tieši tas ir, ir atkarīgs no tā, kā organizācija to iepriekš ir organizējusi; jēga ir tāda, ka kādam ir jābūt ārpus direktora savai līnijai, lai saņemtu un apstrādātu ziņojumu.

Tas, ka cits apstrādātājs pārņem lietu, nemaina likumā noteiktās termiņus: paziņojums par saņemšanu un atskaite par novērtējumu tiek turpināta, neatkarīgi no tā, kurš galu galā apstrāda ziņojumu. Arī ziņotāja aizsardzība paliek pilna, un ziņojumā par direktoru tas bieži vēl svarīgāk, jo vienlīdzības attiecības organizācijā ir nevienmērīgākas. Tie, kas vēlas uzzināt vairāk par to, kas jādara uzreiz pēc ziņojuma saņemšanas, to atradīs ko darīt pēc saņemtā brīvības aizstāves ziņojuma, un jautājums par to, kas tiek uzskatīts par kaitējumu — kaut kas, kas ziņojumā par savu direktoru ir īpaši aktuāls —, ir aprakstīts ziņotāja kaitējuma lapā.

No kurienes tas izriet: objektivitāte un konfidencialitāte

Eiropas Savienības direktīvas (ES) 2019/1937 9. pantā noteikts, ka iekšējā ziņošanas procedūra ziņojumu apstrādi uztic objektīvai personai vai nodaļai, kas ir par pamatu ziņojuma par direktoru nodošanai citam apstrādātājam. Direktīvas 2. panta noteikumi pārvērsti Zvēresta aizsardzības likuma 2. panta noteikumos, un 16. pantā noteikta sleptenības pienākuma attiecība uz ziņotāja identitāti, kas pilnībā attiecas arī uz ziņojumiem par savu vadību.