kolēģis ir tiek ņikots vai intimidēts, kur viņš to var paziņot

Pazemošana un agresija pieder uzticības personai vai ziņojumu kanālam

Pazemošana, intimidācija un agresija darbavietā nav "pārkāpums" Direktīvas (EU) 2019/1937 nozīmē, bet ietilpst nevēlamā uzvedības kategorijā — un tam parasti pastāv cita procedūra nekā pārkāpumu ziņojumu kanāls. Kolēģis, kurš ar to saskaras, parasti var vērsties pie uzticības personas organizācijā, ja tāda pastāv, vai pie vadītāja vai personāla vadības. Daudzos darbodošos uzņēmumos papildus ir atsevišķs ziņošanas punkts vai kanāls, kas uztver gan pārkāpumus, gan nevēlamo uzvedību. Kur darbinieks var ziņot par nevēlamo uzvedības veidu? apraksta iespējamās rīcības virzienus detalizētāk, tostarp to, ko darbinieks var sagaidīt attiecībā uz konfidencialitāti un turpmākajiem soļiem.

Svarīgi ir atšķirt divas bieži jauktās lietas: uzticības personu, kas klausās, atbalsta un pārdomā turpmākos soļus, un formālo ziņojumu kanālu, kas reģistrē ziņojumu un to apstrādā saskaņā ar procesu ar noteiktiem termiņiem. Pazemošanas vai intimidācijas gadījumā uzticības persona bieži vien ir pirmais un loģiskākais solis, jo problēma parasti prasa vadību un sarunas, nevis tūlīt formālu izmeklēšanu. vai man jāgriezas pie uzticības personas vai pie darbinieku paziņojumu kanāla ar manu sūdzību salīdzina šo atšķirību. Uzticības personas klātbūtne organizācijā atšķiras atkarībā no darbodošā uzņēmuma; Vai uzticības kontaktpersona ir obligāta? izskata pašreizējo situāciju attiecībā uz šo pienākumu.

Ko Darba drošības un veselības likums un likumprojekts par to saka

Darba drošības un veselības likuma 3. panta noteikumi uzliek darba devējiem pienākumu izstrādāt politiku attiecībā uz psihosociālajiem darba stresiem, tostarp pazemošanu, intimidāciju un agresiju; kā šī politika izskatīsies un kāds ziņošanas punkts tam jāpiesaista, to lemj darba devējs. Turklāt ir izvirzīts iniciējošs likumprojekts (Kammerstūka 35592), kas vēlas padarīt uzticības personu obligātu visiem darbiniekiem; tā apspriešanu var sekot Pirmajā palātā. Direktīva (EU) 2019/1937 galvenokārt regulē procedūru ziņošanai par pārkāpumiem, kuriem ir sabiedrības interese, tāpēc tas nav piemērots ietvars individuāliem konfliktiem starp kolēģiem — lai arī praksē vienā ziņojumu kanālā var tikt izlietots abiem mērķiem.