Vai uzticības kontaktpersona ir obligāta?

Uzticības persona pašlaik vēl nav obligāta likumā

Lielākajai daļai darba devēju uzticības persona pašlaik nav obligāta likumā. Darba apstākļu likums nosaka, ka darba devējam jāveido politika psihososiālo darba noslodzi — mobingu, seksuālo uciņu, agresiju, diskrimināciju un darba slodzi — pret (Darba apstākļu likuma 3. pants), bet šis noteikums neuzskaita uzticības personu kā obligātu politikas daļu. Darba devējam tātad jāuzņemas pasākumi pret šādiem noslodzes veidiem, bet likums neparedz, kurš instruments tam jāizmanto. Praksē daudzas organizācijas tomēr izvēlas uzticības personu, jo tā ir atpazīstama un praktiski īstenojama veida, kā izpildīt aprūpes pienākumu, un jo darbinieki par to bieži lūdz.

Tas var mainīties. Saeimā izskatīšanā ir iniciatīvnodotais likumprojekts (35592), kas vēlas padarīt uzticības personu nepieklājīga uzvedības lietās darba vietā obligātu. Kamēr šis priekšlikums nav pieņemts un stājies spēkā, ir spēkā esošais stāvoklis: nav skaidras likumā paredzētas obligācijas, bet ir aprūpes pienākums, kas praksē bieži noved pie tā paša. Svarīgi ir arī atšķirība starp iekšējo ziņošanas kanālu par pārkāpumiem saskaņā ar Gaisotāju aizsardzības likumu: tas ir atšķirīgs process ar savu obligāciju no piecdesmit darbinieku skaita, neatkarīgi no tā, vai ir iecelts uzticības persona. Ziņošanas kanāls integritātes jautājumos neatstāj uzticības personu nepieklājīga uzvedības lietās, un otrādi.

No kurienes tas izriet: Darba apstākļu likuma 3. pants un likumprojekts 35592

Tas, ka pašlaik pastāv vispārēja likumā paredzēta obligācija, izriet no paša Darba apstākļu likuma 3. panta teksta: tas paredz politiku, nevis konkrētu amatpersonu. Tā, ka notiek izmaiņas, pierāda iniciatīvnodotais likumprojekts 35592, kurš Saeimā ir izskatīšanā un kurš ir paredzēts uzticības personas obligātu nozīmi. Kamēr šis process nav pabeigts, likumā paredzētas obligācijas statuss vēl nav noteikts.