vai es darbinieku paziņojumu kanālu jāatver arī klientiem un piegādātājiem

Atvēršana klientiem un piegādātājiem nav likumīga obligācija

Obligācija izveidot iekšējo ziņošanas kanālu attiecas uz darbiniekiem, nevis uz klientiem vai piegādātājiem. Likuma par ziņotāju aizsardzību 2. pants nosaka iekšējo ziņošanas procedūru darbiniekiem, un tas pats iedalījums ir arī Direktīvas (ES) 2019/1937 9. pantā. Darba devējs, kurš ziņošanas kanālu atvēr tikai saviem darbiniekiem, ar to izpilda likuma pamatprasību.

Tas nenozīmē, ka atvēršana ārējiem personām ir neparasta vai nevēlama. Dažas organizācijas izvēlas sniegt piekļuvi kanālam arī pašnodarbinātiem, stažieriem, laika darbinieki vai pat piegādātājiem, piemēram, tāpēc, ka viņi faktiski saskaras ar tiem pašiem regulējuma pārkāpumu riskiem organizācijā. Tas ir patstāvīgs lēmums, nevis likumīga obligācija. Tiem, kuri pievieno šīs grupas, ir ieteicams to skaidri atspoguļot ziņošanas procedūrā, lai visiem būtu skaidrs, uz kuru vietu vērsties un kas notiks ar ziņojumu. Kas jebkurā gadījumā jāiekļauj šajā procedūrā, neatkarīgi no izvēlētās mērķa grupas, ir aprakstīts lapā par ko jāietver ziņotāju aizsardzības regulējumā.

Kāpēc likums pamatosies uz darbiniekiem

Gan Likums par ziņotāju aizsardzību, gan pamatā esošā ES direktīva ir veidota no darba attiecību perspektīvas: tas attiecas uz personām, kuras savā darbībā uzzina par normatīvā akta pārkāpumu un kuras par to var ziņot organizācijā bez nelabvēlīgām sekām. Likuma 2. pants un Direktīvas 9. pants nosaka iekšējo procedūru šai grupai. Attiecībā uz jautājumu, kurš pēc tam drīkst apstrādāt ziņojumus un kāda loma tam atbilst, ir būtisks skaidrojums par kurš uzņēmumā drīkst apstrādāt ziņotāju ziņojumus atbilstošs, arī gadījumā, kad ziņotāju loks tiek paplašināts plašāk, nekā likums stingri prasa.