Vai darbiniekam jāļauj sniegt paziņojumu mutvārdu formā?

Mutvārdu ziņošana jābūt iespējamai papildus rakstiskajai

Jā, darbiniekam jābūt iespējai arī mutvārdos ziņot par pārkāpumiem; ziņošanas kanāls, kas piedāvā tikai rakstiska veidlapa, neatbilst prasībām. Direktīva, uz kuras pamatojas nacionālie likumi, nosaka, ka iekšējais ziņošanas kanāls jāļauj ziņot gan rakstiskā, gan mutvārdu veidā. Mutvārdos to var darīt pa tālruni vai citu runas sistēmu, un pēc ziņotāja pieprasījuma arī personīgas sarunas veidā. Tātad nav darba devēja ieskatā pieņemt tikai tekstu; izvēle, kā kāds ziņo, ir ziņotāja pašas lieta.

Praksē tas nozīmē, ka organizācijai papildus rakstiskajai ziņošanas lapai jāpiedāvā arī iespēja kaut ko ierunāt vai apspriest, un šī ierunāšana vai apspriešana jāreģistrē un jāapstrādā tāpat rūpīgi kā rakstiska ziņošana. Darbiniekam, kurš vēlāk nerakstītu, vai kurš vēlas paskaidrot kaut ko, ko grūti iemiesot uz papīra, šāda iespēja jābūt. Tas attiecas arī tad, ja kāds vēlas neminēt savu vārdu: ziņošanas veids (rakstisks, ierunāts vai samulsinājums) nav saistīts ar jautājumu, vai kāds to dara anonīmi.

Kur tas atrodams: 9. pants direktīvas un 2. pants BKUL

Šī prasība tieši izriet no Direktīvas (ES) 2019/1937 9. panta, kurš nosaka, ka iekšējiem ziņošanas kanāliem jābūt iespējai ziņot gan rakstiskā, gan mutvārdu veidā. Nīderlandes Likums par sūtītāju aizsardzību attīsta šo direktīvu, nostiprinot prasības iekšējās ziņošanas procedūrai, kas noteikta šī likuma 2. pantā. Precīzai formulējumam un izņēmumiem, ko pati direktīva un likums min, juridiskais teksts ir pareizais avots.