Vai jāļauj anonīmas paziņojumu iesniegšana?

Anonīma iesniegšana nav likumisks pienākums

Nē, darba devējam nav jāļauj iesniegties anonīmi. Gan Nīderlandes Whistleblower Protection Act, gan Vācu Hinweisgeberschutzgesetz paredz iekšējā paziņošanas kanāla, procedūras un attiecīgo termiņu izveidi, taču neviena no šīm likumiem neparedz, ka darbinieks varētu iesniegties bez vārda. Paziņošanas kanāls, kurš pieņem tikai paziņojumus ar vārdu, atbilst likumiskajai bāzes prasībai.

Atšķirība slēpjas tajā, kas notiek, ja anonīms paziņojums tomēr tiek saņemts, un šī atšķirība nav tikai vizuāla. Nīderlandē anonīma paziņojuma apstrāde nav obligāta; darba devējs to var ignorēt. Vācijā situācija ir atšķirīga: ja anonīms paziņojums tiek saņemts, tas ir jāapstrādā, pat ja nebija pienākuma tam paredzēt kanālu. Organizācijai, kas darbojas abās valstīs, tas nozīmē, ka viena un tā pati paziņošanas lapa Nīderlandē var ignorēt anonīmo paziņojumu, bet Vācijā nevar. Turklāt abās valstīs darbojas darbinieku pārstāvniecības iestādes (Nīderlandē) vai Betriebsrat (Vācijā), kurām ir piekrišanas tiesības paziņošanas sistēmas uzbūvei — pat ja anonīma paziņošana nav tās sastāvdaļa, šis saskaņošanas process nav fakultatīvs.

Ko par to saka Wbk un HinSchG

Iespēja patstāvīgi pieņemt lēmumu šajā jautājumā izriet no pašas Eiropas direktīvas: direktīvas (ES) 2019/1937 6. pants skaidri atstāj anonīmo paziņojumu jautājumu dalībvalstu ziņā. Nīderlande šo lēmumu ir pieņēmusi Whistleblower Protection Act, kurš neparedz pienākumu anonīmam kanālam, un saņemts anonīms paziņojums nav jāapstrādā. Vācija ir § 16 Abs. 1 Satz 4 HinSchG noteikumā saglabājusi tādu pašu brīvību paredzēt vai neparedz anonīmu kanālu, taču tikpat vienlīdz saņemtam anonīmam paziņojumam ir pievienojusi apstrādes pienākumu.